Pirkt, pirkt, pirkt! – un ceļot, lai pirktu

Iepirkšanās tūre uz Belostoku, Poliju. 12 stundas ceļā, autobuss izbrauc piektdienas vakarā. Cilvēki, laimīgi par Polijas zemajiem nodokļiem un tirgotāju labvēlību (vai nodokļu nemaksāšanu?), pērk uz nebēdu. Pensionāru izklaides brauciens uz Latvijas lielāko ikgadējo stādu tirgu. Uz Brīvdabas gadatirgu. Tūrisms pa Latviju vai citām Eiropas pilsētām ir pierasta lieta, bet arvien vairāk redzam, ka patērētāji izvēlas doties īsos ceļojumos tikai un vienīgi ar vienu mērķi – iepirkties. Nedēļas nogales atpūta, lidojums uz Vācijas Ziemassvētku tirdziņiem. Milānas modes zīmolu izpārdošanas, Parīzes Champs Elysees avēnijas mazās un izsmalcinātās bodītes. Hong Kongas eksotika vai Marokas garšvielu tirgi – mēs joprojām, bet arvien vairāk, ceļojam, lai pirktu (oreiller pour cervicales fragiles).

Iepirkšanās jau sen vairs nav tikai mirkļa iegribas rezultāts, mēs plānojam savu (lielākoties budžetam neveselīgo) izklaidi. Lai pārliecinātos par to, ka varam ne tikai iepirkties, bet arī izklaidēties iepērkoties, der vien palūkoties uz starptautiskajiem pētījumiem un to analīzēm.

Kaut gan šķiet, ka ceļošana, lai iepirktos, ir ekskluzīva un pieejama tikai sabiedrības turīgākajiem slāņiem, tas ir maldīgs priekšstats. Tāpat kā uz Polijas lielajiem (un lētajiem) tirgiem brauc ne tikai – un lielākoties – ne pats turīgākais sabiedrības slānis, tā arī citos iepirkšanās ceļojumos dodas ne tikai turīgie, bet arī ne tik ļoti nodrošinātie. Turīgākie izvēlas Rietumeiropas dizaineru veikalus, kamēr vidējo ienākumu pārstāvji cer uz tuvējo valstu Austrumeiropas cenām. Tāpat arī gan turīgās, gan ne tik turīgās valstis piedalās ekonomikā, un visi – gan pircēji, gan investori, gan arī paši tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji maina savus paradumus, lai pielāgotos iepirkšanās tūrisma vilnim, kas, šķiet, nemaz neapstāsies.

Kaut gan cilvēki iepriekš plānoja tikai apskatīt kalnus, aizas, iziet populārākās takas, viņi bija aizrāvušies ar aktīvo atpūtu, savukārt apskatīt lielākās katedrāles, ieliņas, tirgus, kā arī parlamentu un citas ievērojamas ēkas, arhitektūras pieminekļus un muzejus, šobrīd tūristi jau iepriekš ieplāno atsevišķu dienu, lai iepirktos. Un, lai gan arī iepriekšējās desmitgadēs cilvēki mēdza atvēlēt dienu, lai iepirktos, šobrīd iepirkšanās dominē, kad plānojam nākamo ceļojumu. Jautājumi, ko redzēt un apskatīt ceļojuma laikā vairs nav tik svarīgi, un piedzīvojumi, pēc interneta pārlūka datiem, dominē. Tūristi vēlas uzzināt, ko darīt un pieredzēt, nevis ko redzēt, un iepirkšanās kā viena no iespējamajām izklaides iespējām ir kļuvusi par populāru izvēli (meilleure sorbetiere).

Iepirkties ceļojuma laikā, kā arī izvēlēties ceļojuma galamērķi, lai sekmīgi un izdevīgi iepirktos, ir ne tikai jauna tendence, bet arī kas tāds, kas maina citu pircēju uzvedību ilgtermiņā. Mēs varam sagaidīt, ka pircēji nākotnē izvēlēsies nevis iegādāties preces viņu ierastajā vidē, tas ir, valstī vai pilsētā, bet gan tad, kad viņi apceļo citas valstis. Šī tendence ne tikai ļaus mazāku ienākumu valstīm izkonkurēt biezo maciņu īpašnieku sirdis ar augstākas kvalitātes precēm par tādu pašu vai zemāku cenu, bet arī liks pašmāju ražotājiem apdomāt savu kvalitātes un cenas attiecību. Kopumā, šī iepirkšanās tendence ļauj ne tikai nopelnīt netradicionāliem tūrisma galamērķiem, bet arī liek attīstīties un ļauj plaukt citiem pakalpojumu nodrošinātājiem šajos reģionos, piemēram, viesnīcām, ēdināšanas un citiem pakalpojumiem. Savukārt pats pircējs, pateicoties atvieglotajiem ceļojumiem šajā globalizācijas laikmetā, var droši un vienkāršoti iepirkties jebkurā pasaules malā, un ietaupīt laiku un enerģiju, raizējoties par oriģinālām un patiešām izdevīgām lietām. Lai vai kā, tendences mainās, un gan viesnīcnieki, gan arī citi, un, galu galā, arī paši pircēji, tikai iegūs, ja varēs iegādāties preces no visas pasaules un ceļot, iepirkšanās vadīti.