Atjaunojamā enerģija Latvijā

Atjaunojamo enerģiju izmanto aizvien vairāk valstis un arī cilvēku izmanto dažādām ikdienas rūpēm. Arī Latvijā šāda veida enerģija nav sveša, tomēr tai ir nepieciešama liela modernizācija, lai atjaunojamā enerģija spētu samazināt atkarību no enerģijas importa, kā arī cilvēki to varētu izmantot savā ikdienas dzīvē.
Atjaunojamās enerģijas pamatā ir enerģija, kas ir iegūta no dažādiem avotiem, kas pēc būtības ir neizsmeļami. Tas ietver dabā notiekošos bioloģiskos un nebioloģiskos procesus. Viens no avotiem noteikti ir saule, ko var izmantot saules baterijās un saules kolektoros (paneļos). Tāpat ir arī saules termoelektrostacijas, kas Latvijā gan vēl nav kļuvušas populāras salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Vācija, Amerika, Japāna, Apvienotā Karaliste u.c. Tāpat izmantot arī vēja un lietus enerģiju, piemēram, hidroelektrostacijās. Pastāv iespēja izmanot arī tieši viļņu radīto enerģiju un plūdmaiņu, ko arī Latvijā Pastāv iespējas arī izmantot Mēness gravitācijas un ģeotermālo enerģiju.
Latvijā visvairāk izmanto enerģiju no ūdens, ko iegūt no HES. Visvairāk saražo Daugavpils HES, Kā arī Rīgas TEC 1 un TEC 2. Atjaunojamie energoresursi veido vairāk nekā 50% no visas enerģijas patēriņa Latvijā. Tomēr arī HES nav tā labākā izeja, jo ūdens pietece ir mainīga, piemēram, ziemas periodā daudzas upes aizsalst vai arī straume nav tik ātra, līdz ar to arī krītas saražotās enerģijas daudzums. Viens no risinājumiem, ko varētu izmantot mazākās upēs ir skrūves turbīnas, jo tām nav nepieciešams dambis, kā arī tās netraumē zivis, tomēr to jauda ir ievērojami mazāka. Un šādas upes ziemas mēnešos noteikti aizsalst.
Latvijā izmanto arī saules starojumu, vēju (vēja turbīnas no credx.com.ua), viļņu kustību (viļņu ģeneratori), biomasu (kurināmais, biogāze) un ģeotermālo enerģiju. Vismazāk izmanto biomasu un biogāzi, bet vēja enerģija ir trešā izmantotākā. Vislielākais vējš ir Kurzemes pusē, kur arī ir iespējams atrast pāris vēja turbīnas. Tās var pagriezt konkrētā virzienā, lai iegūtu pēc iespējas vairāk jaudas, taču to izbūve ir dārga. Tāpat arī turbīnai ir jābūt augstu, lai sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu, bet Latvijai ir ļoti taisns reljefs. Risinājums varētu būt vertikālās ass turība, kuru iegriešanai nav nepieciešams liels ātrums. Šādu turbīnu izmantošana ir relatīvi lēta, līdz ar to tās var izmantot mājsaimniecībām, kas gan Latvijā praktiski nav novērojams. Mājsaimniecībās dažviet var manīt saules paneļus, kurus izmanto, lai iegūtu un uzglabātu enerģiju no saules.
Viļņu enerģijas izmantošana Latvijā, kā arī citviet pasaulē nav tik populāra, jo tai galvenais konkurents ir jūras vēja elektroenerģija. Latvijā bieži var manīt, ka jūra ir diezgan rāma, līdz ar to arī nav lielu viļņu, līdz ar to šāda veida viļņu enerģijas ieguvējs strādātu ar daļējas noslodzes darbību. Tāpat arī vispārīgi trūkst pētījumu par viļņu enerģijas daudzumu konkrētās vietās, standartizētu normatīvu, piemēram, lai nekavētu kuģu satiksmi.
Latvijā mēdz ražota arī biogāzi no baktērijām. Šajā procesā vissvarīgākais ir temperatūra, laiks un pievienotais substrāts. Viens no lētākajiem risinājumiem ir izmantot kūtsmēslus, bet biežāk tiek izmantoti enerģiskie augi un skābbarība, jo tā ir augstvērtīga un tīra izejviela.
Atjaunojamai enerģijai Latvijā ir potenciāls gan lielām kompānijām, gan individuālām mājsaimniecībām. Tā ļauj samazināt elektroenerģijas izmaksas un arī atkarību no elektroenerģijas importa, piemēram, no Krievijas, kas ir ļoti būtisks faktors saistībā ar attiecību saspīlējumiem pēc Krimas okupācijas 2014. gadā.